Šodien, 16.janvārī, topošās Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonēja kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs: “Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei.” Rīgas domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka esam moderna sabiedrība un mums ir svarīgs viss, kas saistīts ar e-pārvaldi un e-parakstu, kapsulā ievietoja Rīgas domes koka zīmogu.
„Dziesmu svētku būves nodzīvo savu mūžu, bet ne pati tradīcija. Tā ir dzīva – augusi un nostiprinājusies, pletusies plašumā, aptverot aizvien lielāku dalībnieku skaitu. Līdzīgi bērnam tā izaugusi no autiņiem un bērna drēbītēm. Jau krietns laiks kā Mežaparka estrāde kļuvusi par šauru kopkorim, prasot pēc jauna – tā šodienas augumam atbilstoša tērpa. Ja pirmo svētku estrāde tika celta tūkstoš dalībniekiem, tad jaunā ir plānota vairāk nekā 12 tūkstošiem dziedātāju lielam korim,” svinīgajā pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde. Vēstījuma kapsulā ministre ievietoja Latvijas bankas monētu “Saules mūžu Latvijai” un Latvijas Televīzijas ierakstu no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta „Zvaigžņu ceļā”.
“Šis mirklis ir svinīgs ne tikai tāpēc, ka pēc tradīcijas mēs vēlamies nosūtīt šo laika vēstījumu nākamajām paaudzēm, bet no šī brīža ēka celsies augšup un jau pēc apmēram gada topošās estrādes ēkai svinēsim spāru svētkus. Un kā jau esmu norādījis iepriekš, tad 2020.gada 18.jūnijā ir plānots to nodot ekspluatācija un uz jaunās estrādes skatuves var kāpt Skolu jaunatnes dziesmu svētku dalībnieki,” pirms šīs dienas laikraksta ievietošanas kapsulā informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Savukārt Rīgas domes deputāts Andris Ameriks savā uzrunā norādīja, ka novēl, lai šo vēstījuma kapsulu nākamās paaudzes nekad neatrod un kapsulā simboliski ielika Latvijas bankas simtgadei izgatavoto Ģerboņa monētu.
Arhitekts Austris Mailītis kapsulā ievietoja viņaprāt lielisku būvmateriālu un arī veselības materiālu bišu propolisu, kas noderēs visai Dziesmu svētku saimei, savukārt arhitekts Juris Poga akcentēja savu personību un kapsulā ievietoja sudraba “Millenim.Poga” lata monētu.
Savukārt pilnsabiedrības “LNK, RERE” projektu direktors Valdis Koks svinīgā pasākuma laikā uzsvēra “šodien topošās estrādes pamatos iemūrējām piemiņas lietas, kas ir simboliskas un nozīmīgas ikvienam no mums un kas raksturo to, kādi esam šobrīd, kad top celtne, kas latviešiem kalpos kā saliedētības un kopības simbols. No mūsu, būvnieku, puses kapsulā būs divas lietas – līmeņrādis un smilšu pulkstenis. Šie priekšmeti simbolizē to, ka šajā projektā mums vienlīdz svarīgs ir laiks, lai paveiktu nozīmīgos darbus plānotajos termiņos, un vēl svarīgāk – paveikt tos augstā kvalitātes līmenī. Novēlu, lai visas piemiņas lietas un vēlējumi, stiprina mūsu tautas vienotās vērtības un paliek atmiņā ar vareniem notikumiem!”
Svinīgās ceremonijas izskaņā virsdiriģenti Mārtiņš Klišāns un Aira Birziņa nolasīja Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentu vēstījumu nākamajām paaudzēm – fragmentu no Ineses Zanderes poēmas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncertam „Zvaigžņu ceļā”. Viņi kapsulā ievietoja arī diriģenta zizli.
Svinīgajā jaunās estrādes kapsulas nākamajām paaudzēm iebetonēšanās pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa, PS “LNK, RERE” projekta direktors Jevgenijs Locovs, pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, Dziesmu svētku virsdiriģenti, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu deju svētki organizatori un projektā iesaistīto valsts pašvaldības institūciju pārstāvji.
Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves izbūve turpmākā pārbūve – jaunas skatuves uzbūve – notiks divās daļās – līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.
Šobrīd topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves uzbūves vietā ir pilnībā pabeigta dzelzsbetona dzīto pāļu izbūve, kopā vairāk kā 1100 pāļu. Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.
