• di@riga.lv
    / +371 67026138

Trauksmes celšana

Lai veicinātu, ka sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, 11.10.2018. tika pieņemts un 01.05.2019. stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.
Kas ir trauksmes celšana?
Trauksmes celšana ir fiziskās personas ziņošana par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja tā šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.
Kas nav trauksmes celšana?
Trauksmes celšana nav:
+ apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
+ valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
+ ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;
+ tādas informācijas sniegšana, kas nav gūta veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu;
+ juridiskās personas sniegta informācija;
+ anonīmi sniegta informācija.
Par ko var celt trauksmi?
Trauksmi var celt par iespējamu  pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Trauksmes celšanas likuma izpratnē pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums vai saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums. Līdz ar to tas var būt gan tiesību normu vai ētikas vai profesionālo normu pārkāpumus, gan iekšēju tiesību normu pārkāpums vai neētiska rīcība, kā arī profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātu standartu pārkāpums, likumu, Ministru kabineta izdotu tiesību aktu, pašvaldību saistošo noteikumu, Eiropas Savienības regulu vai direktīvu, Latvijai saistošu starptautisku dokumentu vai citu saistošu priekšrakstu pārkāpums.

Vienlaikus Trauksmes celšanas likums nosaka 15 īpaši svarīgās jomas, kurās pārkāpumi apdraud sabiedrības intereses.
Kā noformēt un kas ir jānorāda trauksmes cēlēja ziņojumā?
Trauksmes cēlēja ziņojumu (iesniegumu) noformē, ievērojot Iesniegumu likuma 3.pantā noteikto un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Trauksmes cēlēja ziņojumā (iesniegumā) norāda trauksmes cēlēja rīcībā esošo informāciju saistībā ar pārkāpumu, tostarp:
+ pārkāpuma aprakstu, minot konkrētus faktus;
+ informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šā pārkāpuma izdarīšanā;
+ vai informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu;
+ vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš, pievienojot atbildi, ja tāda ir saņemta.
Kā var celt trauksmi?
Trauksmi par iespējamu pārkāpumu var celt, izmantojot vienu no šādiem trauksmes celšanas mehānismiem:
+ Iekšējo - informējot par pārkāpumu savā darba vietā, ja tajā ir vairāk nekā 50 darbinieku;
+ Ārējo - informējot par pārkāpumu kompetento institūciju;
+ Ziņošanu trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kura, izvērtējot ziņojuma saturu, to nodos kompetentajai institūcijai;
+ Sniedzot informāciju publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies izmantot trauksmes celšanas mehānismus vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts.
Kādas ir aizsardzības garantijas un to saņemšanas nosacījumi?
Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi Trauksmes celšanas likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā, viņam un viņa radiniekiem Trauksmes celšanas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz:
+ identitātes aizsardzību;
+ aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām;
+ valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
+ atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;
+ pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
+ atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
+ atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;
+ konsultācijām par savu tiesību aizsardzību.
Ja, izskatot personas iesniegumu, netiek konstatēta tā atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm, personai zūd augstāk minētās tiesības.
Vairāk informācijas par trauksmes celšanu skatīt trauksmes celšanas mājas lapā: trauksmescelejs.lv
Par ko, kam un kā var celt trauksmi Rīgas domes Īpašuma departamentā (iekšējā trauksmes celšanas sistēmā)?
Rīgas domes Īpašuma departamentā var celt trauksmi par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, un, kura izskatīšana pilnībā vai daļēji ir Rīgas domes Īpašuma departamenta kompetencē.

Rīgas domes Īpašuma departamentā trauksmi par iespējamu pārkāpumu var celt Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijai.

Trauksmes cēlēja ziņojumu (iesniegumu) Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijai var iesniegt:
elektroniskā veidā nosūtot to uz speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidotu e - pasta adresi: id.trauksme@riga.lv;
rakstveidā:
+ nosūtot to uz pasta adresi: Riharda Vāgnera iela 5, Rīga, LV - 1050 (ar norādi Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijai par trauksmes celšanu);
+ ievietojot to speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem Rīgas domes Īpašuma departamenta telpās - 3.stāva gaitenī, kas savieno ēku Riharda Vāgnera ielā 5, Rīgā, ar ēku Kalēju ielā 10, Rīgā - izvietotā pastkastē;
+ nododot to jebkuram Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijas loceklim;
mutvārdos izsakot to jebkuram Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijas loceklim, kurš trauksmes cēlēja klātbūtnē noformē to rakstveidā
Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijas:
Adrese Riharda Vāgnera iela 5, Rīga, LV - 1050 (ar norādi Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijai par trauksmes celšanu)
E-pasts id.trauksme@riga.lv
Rīgas domes Īpašuma departamenta telpās izvietotās pastkastes atrašanās vieta 3.stāva gaitenī, kas savieno ēku Riharda Vāgnera ielā 5, Rīgā, ar ēku Kalēju ielā 10, Rīgā
Galvenais kontakttālrunis
+371 67181308. Citu Rīgas domes Īpašuma departamenta Ētikas komisijas locekļu (kontaktpersonu) kontaktinformāciju skatīt šeit.