• di@riga.lv
    / +371 67026138

Trauksmes celšana

Lai veicinātu, ka sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, tika pieņemts un stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.
Kas ir trauksmes celšana?
Trauksmes celšana ir fiziskās personas ziņošana par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja tā šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
Kas nav trauksmes celšana?
  • Trauksmes celšana nav:
  • + apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
  • + valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
  • + ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;
  • + zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšana;
  • + tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušana;
  • + informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušana;
  • + informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija.






Kā noformēt un kas ir jānorāda trauksmes cēlēja ziņojumā?
Trauksmes cēlēja ziņojumu (iesniegumu) noformē, ievērojot Iesniegumu likuma 3.pantā noteikto un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumā (iesniegumā) norāda trauksmes cēlēja rīcībā esošo informāciju saistībā ar pārkāpumu, tostarp:
+ pārkāpuma aprakstu, minot konkrētus faktus;
+ informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šā pārkāpuma izdarīšanā;
+ vai informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
+ vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš, pievienojot atbildi, ja tāda ir saņemta;
+ vai nevēlas saņemt ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu;
+ vai gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums, atļauj publicēt informāciju par to, ievērojot Trauksmes celšanas likuma 7.panta devīto daļu
Kā var celt trauksmi?
Trauksmi par iespējamu pārkāpumu var celt, izmantojot vienu no šādiem trauksmes celšanas mehānismiem:
+ iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
+ vēršanos kompetentajā institūcijā;
+ trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību;
+ sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no Trauksmes celšanas likuma 4.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem ; ja trauksme tiek celta publiski, informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, nesniedz, kā arī ievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.
Kādas ir aizsardzības garantijas un to saņemšanas nosacījumi?
Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi Trauksmes celšanas likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā, viņam, viņa radiniekam un saistītajai personai Trauksmes celšanas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz:
+ identitātes aizsardzību;
+ aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām;
+ valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
+ atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;
+ pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
+ atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
+ atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;
+ konsultācijām par savu tiesību aizsardzību;
+ atbrīvošanu no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā.
Ja, izskatot personas iesniegumu, netiek konstatēta tā atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm, personai zūd augstāk minētās tiesības.
Trauksmes celšana Rīgas valstspilsētas pašvaldībā

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) ir izveidota vienota un centralizēta trauksmes celšanas sistēma (Rīgas pilsētas izpilddirektora 30.05.2023. iekšējie noteikumi Nr.RD-23-32-nti “Trauksmes celšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”). Trauksmes celšanas centrs Pašvaldībā ir Pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvalde, kurā tiek iesniegti visi Pašvaldībai adresētie trauksmes cēlēju ziņojumi. Pārējās Pašvaldības institūcijās vairs nav savu atsevišķu trauksmes celšanas sistēmu (vienīgi Pašvaldības kapitālsabiedrībās saglabātas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas).

Jaunā kārtība nodrošina gan Pašvaldības darbiniekiem iespēju ziņot iekšēji, lai pārkāpumus laicīgi novērstu, gan ikvienai personai iespēju ziņot Pašvaldībai kā kompetentajai institūcijai par pārkāpumiem, kurus tā novērojusi, veicot darba pienākumus, ja pārkāpums skar sabiedrības intereses.

Trauksmes cēlēja ziņojumu (iesniegumu), norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta vai pasta adresi un tālruņa numuru, Pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldei var iesniegt:






Vairāk informācijas par trauksmes celšanu skatīt:


+ Trauksmes celšanas mājas lapā: trauksmescelejs.lv;
+ Pašvaldības mājas lapā: https://www.riga.lv/lv/trauksmes-celsana.